Mums ļoti patīk Ķermeru Nacionālais parks ar savām pērlēm – daudzas esam izstaigājuši vēl pirms šīs mājas lapas tapšanas, tomēr šo to atzīmēšu arī šeit.

Mūsu maršuts šoreiz vedīs garām patlaban slēgtajai Kaņiera niedrāja laipai, kuru noteikti visi jau zin. Mazliet tālāk starp Caukciemu un Antiņciemu atrodas Kaņiera Pilskalna taka – tā ir tikpat burvīga, lokveida taka, kura vijas cauri mežam, cauri zāļu purvam un beidzas ar nelielu skatu torni, no kura var vērot Kaņiera skaisto ainavu. Zāļu purvā gan informatīvās plāksnītes bija tik izbalējušas un saplaisājušas, ka kalpoja mums kā apskates objekts, nevis kā izziņas avots.

Par Pilskalna vēsturi vairāk pastāstīts šeit. Brīdinu, ka šo konkrēto taku gan atstāj aplūkšanai pēc tam, kad būs beidzies ārkārtas stāvoklis, jo taka nav pietiekoši plata, lai pa to varētu samainīties ieturot 2m distanci. Mēs gan šo taku bijām iekarojuši jau krietni senāk – 2018. gadā. Takas shēmu var atrast šeit.

Takas garums – 1,5 km
Segums – koka dēļi, meža taka
Ratiņiem nav piemērota

Salīdzinoši netālu (skat. karti) atrodas arī informatīvā zīme par Zaļo kāpu. Ja ir vēlme pēc kārtīga, gara un skaista pārgājiena, tad Zaļās kāpas pārgājienu vari droši sākt no šejienes. Kopā sanāks vismaz 10-15km pastaiga. Tālajā 2018. gadā, kad no šīs vietas centāmies atrast Zaļo kāpu, nostaigājām ap 10 km. Tolaik Alisīte sēdēja babybjorn somā, un abi puiši (tad 7g un 4g) nostaigāja visu garo gabalu kopā ar mums. Sekojām takai līdz krustcelēm, kurās atradās norāde uz kurieni iet, tomēr mums nebija drošības sajūtas, ka ceļazīme nav izkustināta un sagriezta uz nepareizo pusi, tāpēc sekojām google maps un cela marķieriem – balt-dzelten-baltām horizontālām svītrām. Bija karsti, grūti, bet ļoti forši! Zaļo kāpu tā arī neatradām – vismaz, mēs domājām, ka neatradām, lai gan pēdējos kilometrus gājām viņai gar pašu malu un ar acs kaktiņu redzējām arī Zaļo purvu. Ja vien mēs tad būtu to zinājuši!

Zaļā kāpa ir ap 3km gara kāpa, kura veidojusies kā Litorīnas jūras krasts. Patlaban kāpa atrodas starp diviem purviem – Raganu purvu un Zaļo purvu. No Zaļā purva puses gar kāpu vijas labi iestaigāta taciņa ar īpaši ainavisku skatu.

Garums – 5-20km
Segums – meža taka, vietām plata dēļu laipa
Ar ratiņiem var izbraukt gar kāpu tikai no Raganu purva puses.

Drīz pēc tam Zaļās kāpas meklējumus sākām no otras puses – Ķemeros, no Partizāņu ielas gala. Arī no šīs puses pastaiga sanāk gara, bet vismaz ir skaidri saprotams kāpas sākumpunkts – tam noteikti nevar paiet garām, jo takas galā redzēsi milzīgu, zaļu kalnu ar tikpat milzīgām trepēm – ja ir vēlme aiziet tikai līdz pašai kāpai – tad līdz šai vietai pastaiga sanāks vienā virzienā 2.5 km, bet es noteikti iesaku turpināt pastaigu vēl tālāk un apiet ap kāpu no abām pusēm – īpaši no Zaļā purva puses (te gan ar ratiņiem nevarēs izbraukt, jo taciņa ir šaura). Skats tiešām ir fantastisks!
Kad uzzinājām, ka gandrīz 2 nedēļas pēc mūsu apmeklējuma Zaļā kāpas apkārtnē izcēlās ugunsgrēks, bijām ļoti nobažījušies par to, kā tas viss beigsies – tomēr, kā liecina mūsu šī gada pastaiga – divus gadus vecā ugunsgrēka pēdas no iemītajām taciņām vispār nav manāmas.


Pēdējo reizi šeit bijām pirms pāris nedēļām (fun fact – tas bija mūsu pirmais randiņš 2 gadu laikā) – neizstaigājot visu, kopā nogājām atkal ap 10 km, bet maršutu noteikti var pastiept vēl garāku.

Šī ir viena no manām mīļākajām pastaigu vietām, kuru es kaismīgi iesaku apmeklēt visiem, kuriem patīk pastaigas dabā.

Komentēt